AS vēsture
Siguldas mākslīgās apsēklošanas stacija dibināta 1957.gadā.Tad sāka strādāt tikai trīs speciālisti un kūtī bija trīs buļļi. Speciālistus sagatavoja LLA profesors I.Afanasjevs, doc. P.Leimanis un doc. O.Janovskis.
Pirmajā gadā tika apsēklotas 741 govis un teles. Paralēli notika stacijas pārbūve atbilstoši tā laika mākslīgās apsēklošanas prasībām. Pieauga vaislas buļļu un apsēkloto liellopu skaits. 1959.gadā stacijā jau bija 15 vaislas buļļi un mākslīgi tika apsēkloti 6034 liellopi.
Siguldas mākslīgās apsēklošanas stacija Latvijā kļuva par kadru kalvi - sagatavoja lielu skaitu augstas klases savas nozares speciālistus.
1967.gadā uzsāka mākslīgo apsēklošanu ar dziļi sasaldēto spermu.
1969.gadā apguva jaunu darba tehnoloģiju - spermas sasaldēšanu uz fluoroplasta plāksnēm. Siguldas mākslīgās apsēklošanas stacija kļuva par apsēklošanas centru, kur sasaldēja no citām stacijām atvesto spermu. Gadu gaitā Siguldas mākslīgās apsēklošanas stacijai pievienoja vairākas nelielas apsēklošanas stacijas un 1972.gadā apsēkloto liellopu skaits jau sasniedza 88 tūkstošus. Kvalitātes uzlabošanai 1974.gadā darbu uzsāka bakterioloģijas laboratorija. 1975.gadā stacija iegādājas Francijā ražotu iekārtu spermas sasaldēšanai salmiņos (pajetēs). Ieviešot spermas dziļo sasaldēšanu rodas iespējas mākslīgajā apsēklošanā izmantot spermu no vaislas buļļiem, kuri pārbaudīti pēc to pēcnācēju kvalitātes.
Stacija līdz 1997.gadam no valsts vaislas bullīšu audzētavas "Beites" iegādājās jaunos - 13-15mēn. vecus bullīšus, kuri bija pārbaudīti pēc ātraudzības, attīstības, barības izmantošanas un spermas kvalitātes.
Šobrīd stacija bullīšus iegādājas no ārvalstīm (Zviedrija,Vācija,Dānija un Nīderlandes).
Apsēklošanas stacijā ir vaislas buļļi no šādām piena šķirnēm:
- Latvijas brūnā
- Latvijas zilā
- Vācijas sarkanā
- Dāņu sarkanā ar švices šķirnes asiņu piejaukumu
- Zviedru sarkanraibā
- Holšteinfrīzu melnraibā
- Holšteinfrīzu sarkanraibā
No gaļas šķirnēm:
- Šarolē
- Herefordas
- Limuzīnu
- Angusu
Buļļu pārbaudei no katra pārbaudāmā buļļa tiek iegūtas un sasaldētas 1000 devas, kuras izsēklo zemnieku saimniecību ganāmpulkos. Ar saimniecību īpašniekiem slēdzam līgumus par pārbaudāmo buļļu meitu izaudzēšanu. Pārbaudāmo buļļu sperma tiek pārdota ar atlaidēm. Pēc pārbaudei nepieciešamo spermas devu iegūšanas, stacija turpina uzkrāt spermu līdz iegūst šo buļļu novērtējumu pēc pēcnācēju kvalitātes.
1977.gadā buļļu māšu vidējā ražība bija 6499 kg piena ar tauku saturu 4.65%. 2002.gadā buļļu māšu augstākā ražība ir 9591 - 4.30 - 413.0 - 3.47 - 332,5
Stacija lielu uzmanību velta vaislas buļļu ēdināšanai un veterināri-sanitāro normu nodrošināšanai, kam ir tiešs sakars ar kvalitatīvu spermas produktivitāti.
Iegūtā spermas produkcija tiek vērtēta pēc ejakulāta apjoma, spermas aktivitātes un koncentrācijas. Spermu ar aktivitāti 8 balles un koncentrāciju virs 0.7 miljardiem/ml atšķaida ar speciālu, šim nolūkam paredzētu atšķaidītāju ar tādu aprēķinu, lai pēc sasaldēšanas vienā devā (0.15ml) būtu 20 miljoni, dzīvi spermiji ar pareizām taisnvirziena kustībām.
Spermas pildīšanai un sasaldēšanai salmiņos (pajetēs) ir vairākas priekšrocības. Pajetes ir marķētas, un tas novērš iespēju sajaukt vaisliniekus. Izslēdz blakus iedarbības faktorus, jo nenonāk saskarsmē ar apkārtējo vidi. Spermas sagatavošanā tiek izmantots Vācijā ražots atšķaidītājs un ražošanas procesā vislielākā vērība tiek veltīta brāķa izskaušanai. Par mūsu ražotās produkcijas labo kvalitāti liecina mākslīgajā apsēklošanā sasniegtie rezultāti.
No 1993.gada stacijā darbojas imunoģenētikas laboratorija.
No 1998.gada darbojas piena kvalitātes laboratorija.
Staciju katru gadu apmeklē Lauksaimniecības Universitātes studenti, stacijas speciālisti savu kvalifikāciju paaugstina apmeklējot kursus un seminārus gan Latvijā, gan ārzemēs (Dānijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Vācijā, Austrijā, ASV, Šveicē, Itālijā).